Pirmo reizi jaunajos tautastērpos Žīguru folkloras kopa „Mežābele” uzstājās Lieldienu pasākumā Žīguru kultūras namā. Kā vēstī viens no Lieldienu ticējumiem, ka Lieldienu rītā jāvelk mugurā jauns krekls vienalga kādā krāsā, bet Ziemassvētkos balts krekls, kaut arī vecs. Šo Lieldienu ticējumu žīguriešiem palīdzēja piepildīt Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītais projekts „Ziemeļlatgales kultūras tradīciju saglabāšana” , kura īstenošanai bija piešķirti Ls 2012,40, un Viļakas novada dome, kas līdzfinansēja projektu ar Ls 224,00.
Žīguru folkloras kopas „Mežābele” dalībniece Daiga Elksnīte teica lielu paldies projekta iesniedzējiem un realizētājiem biedrībai „Žīguru vecmāmiņu klubs “Omītes”” un vislielākais paldies aktīvākajai omītei – Valentīnai Kaļānei.
Žīguriešiem grūti gāja ar iespēju tikt pie projekta realizēšanas.Rakstīja, rakstīja, kā neatbalsta, tā neatbalsta, tikai 2012.gada 10.decembrī „Omītes” saņēma ziņu, ka viņu projekts ir atbalstīts. Rakstot projektu „Omītes” plānoja to īstenot līdz 31.jūlijam, taču, noslēdzot līgumu ar biedrību „Ludzas amatnieks” par tautastērpu izgatavošanu, viņi apņēmās, ka 15 Latgales novada svītrainos vilnas tautastērpa brunčus meitām, 15 sieviešu blūzes ar rakstiņu, 15 celu jostas meitām, 4 linu kreklus vīriem, 4 linu bikses vīriem un 4 vestes vīriem noaudīs, sašūs un izšūs līdz Lieldienām. „Tautastērpā izvēlējāmies zaļo krāsu, jo atrodamies mežu ielokā, tāpēc vēlējāmies, lai tērpu pamatkrāsa ir meža krāsa – zaļie toņi. Tā kā neesam deju kolektīvs, tad, ieklausoties arī padomos, nolēmām, ka nešūsim visām meitām vienādus brunčus. Vienā rakstā ir pieci brunči, otrā rakstā ir nākamie pieci un trešajam pieciniekam ir cits svītru salikums. Šādi izskatāmies dzīvāk un interesantāk. Slaidākajām dziedātājām blūzes ir izšūtas smalkākā rakstā, bet kuplākajām izšuvumi ir izšūti ar sarkaniem diegiem. Līdz šim, lai nodrošinātu folkloras kopas darbību, mēs izmantojām 20.gs.60.gados darinātos tautastērpus. Žīgurieši prot glabāt tērpus, jo saudzīgi izturamies pret tērpu. Arī šos glabāsim kā savu acuraugu,” par projektā sasniegto pastāstīja projekta vadītāja un Žīguru kultūras nama vadītāja Valentīna Kaļāne.
Žīguru ciems ir izveidojies 20.gs. 60.gados, kad to sāka veidot kā specializētu mežrūpniecības centru. Tā kā šeit bija labi sadzīves apstākļi un labas darba iespējas, tad dzīvot uz Žīguriem atbrauca no dažādām vietām. Šeit nav pārmantotas kultūrvēstures tradīcijas kā piemēram Medņevas un Šķilbēnu pagastos, bet arī žīgurieši ir gatavi apgūt Ziemeļlatgalei raksturīgās tradīcijas un tās mācīt saviem bērniem un mazbērniem, lai folkloras tradīcija būtu dzīva arī Žīguros. Jaunos tautastērpus izmantos folkloras kopa „Mežābele”, Žīguru kapela, kā arī citi kolektīvi, ja tas būs nepieciešams, un tautisko pasākumu vadītāji.
